šī brīvības sajūta jau kuro vakaru manī ienāk kopā ar saulrietu

un lai fonā skan: http://www.youtube.com/watch?v=gOXh6XyUryg

Ir jau pagājusi trešā mācību nedēļa.. Ir tik daudz kas noticis un reizē tik maz kas izdarīts, jo idejas rosās un lido, un šobrīd vēl jaunības maksimālisms un liekas, ka visu vajag un var!

Rīti ir skaisti. ļoti! Saullēkts parasti iedegas caur mašīnas aizmugurējo logu un it kā no aizmugures virza mani iekšā dienā. Tāds vienkāršs Latvijas lauku skaistums un es pieķeru sevi vienatnē smaidot. Tas, liekas, ka ir mans enerģijas avots.

Ja tev, mans lasītāj, ir brīvs rīts un sirds, tu drīksti man pievienoties rudens dienas iebraucienā…

Un tad dienas… bieži beidzas ar galvas reiboņiem, jo intensīvas un pilnas visa kā..  un galvenokārt pozitīvisma.  Nav viegli, pavisam nē. Jo gribās, lai ir izglītojoši, interesanti un pieredzes bagāti, bet balanss starp šiem punktiem vēl kaut kur vibrē un sevis uzstādītā latiņa vēl ir augstu…joprojām jautājums par mērķiem, par virzību, par prasmēm, par zināšanām, par procesu, par…  Dienām sāk pietrūkt stundu, jo šobrīd liekas, ka vēl tik daudz ko pašai iegūt un tad pretīm atdot…

Un man ir tik ļoti veicies – ar skolēniem. Arī ar tiem enerģiskajiem un runīgajiem, kas šobrīd aktīvi pārbauda, cik daudz un ko manās stundās drīkst. Un ir ļoti veicies ar kolēģiem vismaz tiem, ar kuriem šobrīd nodibinājies kontakts… It īpaši ar Gati (arī IM skolotājs :) ), kuru bangojošā skolas jūrā ik palaikam satiec uz tā paša viļņa, kur esi tu..

Mums katram ir sava misija.. un es atkal un atkal saprotu, ka esmu īstajā vietā un īstajā laikā, jo redzu, kā lietas, kas agrāk tika izsapņotas, šobrīd ir nospraustas kā mērķis un uzsāk savu realizācijas ceļu. Tā piemēram projekts – skolēnu sadarbība ar uzņēmējiem. Vēl jau viss tikai sākas, ar maziem solīšiem, bet vilciens ir iekustināts un ieņēmis virzienu. Un tad vēl daži citi, kas nu jau būs stāsts vēlākiem bloga ierakstiem…

Ap trešās nedēļas vidu saprotu, ka man patīk laiks sev.. tie parasti ir īsi, bet kvalitatīvi brīži… šodien uzsāku peldes sezonu iekš baseina. Nekad vēl tik ļoti nebiju izbaudījusi to brīdi, kad vnk guli ūdenī, viss apkārtējās komunikācijas troksnis aiziet fonā un tu dzirdi tikai sevi un ūdens skaņu, kas rodas to kuļot. Pilnīgs miers!

…

tā piepildās šis laiks…

un vakaros vadīta mājās ar saulrietu caur aizmugurējo logu un pilnmēnesi priekšā, es atkal sajūtu brīvību…

es novēlu visiem mazu devu naivuma un lielāku sauju optimisma!