Skolēni ir sabiedrības spogulis – uzsākot jebkuru diskusiju, iesākumā ir iespēja redzēt un dzirdēt katra skolēna ģimenes, draugu un kaimiņu viedokli. Var uzzināt, kuros medijos skolēnu ģimenes saņem informāciju. (Piemēram, topā ir raidījums Degpunktā.) Vienā klasē vien var redzēt to attieksmi, kas pārsvarā valda sabiedrībā. Uz jautājumu, kurš ir atbildīgs par to, lai jums ir darbs, pirmā atbilde – valsts. Uz jautājumu, vai Latvijā ir jābūt maksas augstākajai izglītībai, var redzēt viedokļu atšķirību attiecīgi – tiem, kuriem šobrīd ir minimālas iespējas kandidēt uz budžeta vietām atbalsta maksas augstāko izglītību, tie, kuriem ir reālas iespējas studēt bez maksas – neatbalsta maksas izglītību. Var redzēt, ka viņi kopē savu vecāku un apkārtējo cilvēku viedokli, nevis veido savu, uzdodot jautājumus par būtību.
Tāds realitātes „čekings” tiem, kas mēdz dzīvot mazliet atrauti no vidējā latvieša.
Mācīties plānot laiku ilgtermiņā un īstermiņa – mācību gads, semestris, mēnesis, nedēļa, mācību stunda katrai klasei, atsevišķām grupām vienas klases ietvaros.
Pārmaiņu vadība – jaunu metožu ieviešana stundās ir vesels pārmaiņu vadības process, it īpaši, ja jaunās metodes tiek ieviestas vidusskolā, kur tev pretim ir 9 līdz 11 gadus citos apstākļos audzināts cilvēks un viņam labāk patīk „iekalt” terminus nevis tos lietot, labāk patīk 8 h rakstīt, ko skolotājs saka, nevis pašam domāt. Tāpat pārmaiņu vadības prasmes iespējams attīstīt, ieviešot kādas jaunas iniciatīvas skolas līmenī.
Risku vadība – katru reizi, kad dodies ekskursijā ar nepilngadīgiem jauniešiem. Katru reizi sporta dienās. Situācijās, kad palielini skolēnu atbildību par mācību procesu vai pasākumu organizēšanu. Tāpat situācijās, kad lauz gadiem iesakņojušos pieņēmumus – „ekskursijas organizē skolotājs” uz „ekskursijas organizēs skolēni”; „stundas notiek tikai klasē” uz „stundas notiek interneta vidē, mājās, uz kuģa”; „ekskursijas apmaksā vecāki” uz „ekskursijai naudu nopelna skolēni”; „skolēnam ir vairāk tiesību nekā skolotājam” uz „par tiesībām un pienākumiem mēs vienojamies kopīgi”.
Meklēt radošus/efektīvus risinājumus – kā 40 minūtēs pateikt un iemācīt visu? Kā iemācīt standartu ar 21.gs prasmēm tā, lai būtu rezultāts un gan man, gan skolēniem būtu interesanti? Kā ātrāk izlabot visas 100 esejas? Kā atrast metodes, kas ir pieņemamas gan skolotājam ar 50 gadu pieredzi, gan man?
Kā strādāt „rāmjos”, „izkāpjot” no tiem, bet „nepārkāpjot” tos.
